Ieskats Kevin Pausee dzīvē #1
Kevin Pausee uzauga ne pārāk turīgā ģimenē. Sākot ar to, ka viņa tēvs pameta ģimeni kad viņam bija tikai 3 gadi un mazo Kevinu praktiski uzaudzināja viņa māte. Viņa bērnības mīļākā rotaļlieta bija veca kurpju kaste, kurā reiz stāvēja tēva glaunās laķenes, kuras viņš arī bija uzvilcis liktenīgajā dienā, kad devās pēc piena pakas uz vietējo kiosku bet tā arī neatgriezās. Šo kurpju kasti viņš nēsāja līdzi pilnīgi visur – uz bērnudārzu (kuru laipni apmaksāja Pausee ģimenes kaimiņiene, lai Kevina mamma var doties uz darbu un vismaz kaut ko nopelnīt priekš maizītes un treilera, kurā viņi trijatā ar Kevina māsu dzīvoja), kad gāja ārā rotaļāties ar oposumiem, jo draugu mazajam puikam nebija, kad gāja gulēt vai tualetē nokārtot parādus mātei dabai. Vai nu viņš iztēlojās, ka tas ir televizors, vai nu dators, citreiz pat ar dubļiem uz kastes uzķēpāja seju un iztēlojās, ka kaislīgi skūpsta visskaistāko benzīntanka pārdevēju pilsētā. Ar tik labu kasti iespējas bija neierobežotas. Kurš tobrīd būtu domājis, ka ar laiku šis likteņa mocītais bērnelis kļūs par vienu no pasaules labākajiem basketbolistiem. Vispār, trakais kaimiņu onkulis Billijs tā domāja, bet viņš vienmēr bija sadzēries lētāko ābolu vīnu un vjetnamas kara laikā bija dabūjis pa ķiveri ar helikoptera asti. Brīnums, ka viņš vispār izdzīvoja, bet kopš tā laika Billijs vairs nebija tāds kā agrāk. Ja neskaita prognozes par to, ka mazais Kevins kļūs par slavenu basketbolistu, viņš arī bļaustījās, ka Austrālieši reiz iekaros visu pasauli jājot uz grūsniem ķenguriem un 11. septembra terorakta vaininieks bija Nelsons Mandela. Lai vai kā, šis stāsts nav par Billiju, viņu 75 gadu vecumā notrieca velokurjers un viņš tā arī nepiedzīvoja mazā Pausee zēna uzlēcienu slavas augstumos. Kad Kevinam bija 7 gadi, viņš kādu dienu bija atgriezies no savas kārtējā diedelēšanas maiņas metro tunelī. Bet īsti līdz mājām nenonācis, viņu apturēja kāds vīrietis. Viņš bija redzējis, kā mazais puika garlaikots mētā savāktās centu monētas savā kurpju kastē. Un viņš bija patīkami pārsteigts. Kā izrādās, šis vīriets bija jaunatnes basketbola treneris vietējā sporta skolā. Un šādu talantu viņš nespēja palaist garām. Tas bija vīrieša sapnis izaudzināt vismaz vienu pasaules klases zvaigzni, tā būtu kā sava veida trofeja, viņa mazais ieguldījums spēlē, kuru viņš tik ļoti mīlēja. Tā nu mazais puika tika pierunāts spēlēt basketbolu. Viņš ieveda svešo vīrieti mammas treilerī un abi kopā pierunāja arī māti piekrist šai negaidītajai afērai. Tika norunāts, ka no ģimenes nekāda maksa netiks prasīta un mazajam pat tiks dota stipendija, lai palīdzētu ar ģimenes naudas problēmām. Un tā uzsākās mazās zvaigznes pirmās gaitas basketbola pasaulē. Protams, nekas negāja viegli, it īpaši pašā sākumā. Kevins joprojām nespēja iejusties starp vienaudžiem. Vecā tēva kurpju kaste sekoja līdzi arī uz treniņiem. Bija pat tā, ka reiz viņš kurpju kasti steigā bija aizmirsis mājās un aizgājis uz treniņu bez tās. Trenerim par pārsteigumu, bez kurpju kastes puika vispār nespēja neko. Tas bija kā viņa vienīgais vājais punkts, jo mazais puika lieliski meta, bija fiziski spēcīgāks par citiem bērniem un arī bija ļoti ātrs. Gluži kā perfekts spēlētājs. Kopš tās reizes treneris viņam lika vienmēr nest līdzi kasti, lai arī tie bija tikai treniņi. Tomēr ilgi veiksme nesekoja Pausee ģimenei.
Par to nākamajā rakstā.
