Sveicināti, te jūs uzrunā Jack Krimley!
Pastāstīšu nedaudz par sevi un vispārīgi. Man nav vienas mīļākās komandas NBA, man patīk nestandarta risinājumi, shēmas, kā apturēt pretinieku. Tās visas idejas, kas rodas galvā treneriem. Patīk, ja ir dziļa komanda un veidota ar domu, nevis kaut kādi spēlētāji savākti kā Knicks izskatījās garām. Kā jau daudziem spēlētājiem arī man patīk video spēles. Visbiežāk spēlēju Fifa 17 un NBA 2k17. Fifā es ņemu Real Madrid, jo tur jau zvaigznes, bet tā man labāk patīk Barselonas komanda. Tagad pie basketbola, tur ir dažādas opcijas un man patīk izmēģināt visas komandas. Ceru nākotnē arī uzspēlēt NBA 2k10 ar savu vai kādu no līgas komandām pret lielajiem NBA grandiem, bet tas tikai tad, kad būsim izauguši un pilnveidojuši savas prasmes. Biju speciāli no Talsiem aizbraucis uz Liepāju, lai apskatītu Porziņģa laukumu, kas un kā tur ir. Bija labi izrauties nedaudz no rutīnas, kurā iestrēdz, kad ir treniņi, treniņi, jo ir tik daudzas iespējas augt.
Skatos ar prieku uz pretiniekiem, ka viņi arī nestāv uz vietas, bet pilnveido savas prasmes, būs sīvākas cīņas. Man tieši patīk izaicinājumi. Savā pozīcijā pagaidām varu izcelt Pausee un Savič. Tie izskatās labi, ir izaicinājums man nosegt. Saviču es vispār uzskatu par labāko SF līgā. Jā, sevi neuzskatu, bet mēs esam atšķirīgi, šis uzbrukumā tendēts, es aizsardzībā. Ja abi pieliksim pie vājajām prasmēm, tad varam būt monstri. Kā dzirdēju, tad šis ir pat nolīdzis privātu treneri, lai strādātu kopā, bet varbūt tas ir tikai baumas. Lil aumy arī izskatās grūti apturams ar savu trīspunktnieku, bet jāmēgina būs nosegt. Būtībā jau katrā komandā ir viens vai divi līderi, kas izceļas un ko gribētu pie sevis redzēt katra komanda. Pagaidām komandas ir nokomplektētas pa draugu būšanai, vismaz tā šķiet, bet cik ilgi tā būs? Kas centīsies sasniegt tās virsotnes, ko Warriors vai Heat, kad Lebrons tur pievienojās un veidot superkomandu. Vai vispār līdz tam nonāks. Kas zina, kas zina! Kā viss te notiks, tas nevienam nav zināms. Gribētos jau redzēt aktīvus spēlētājus, kas tiešām liek galvai kūpēt un svīst, lai izdomātu, kā uzvarēt pretinieku komandu, lai nebūtu izteiktas pastarītes un līderes.
Pagaidām mana komanda izskatās vislabāk, bet nevajag krist eiforijā, jo viss var strauji mainīties. Kā Maģiskais Džonsons ir teicis, tad: “Talent is never enough. With few exceptions the best players are the hardest workers.” Tas latviski būtu tulkojams, kā: “Talants nekad nav pietiekošs. Ar dažiem izņēmumiem labākie spēlētāji ir tie, kuri vissmagāk strādā.” Būtībā jau es viņam piekrītu, jo ar pliku talantu nekas nav, tur nav jāmeklē tālu piemēri gan basketbolā, gan citos sporta veidos. Butler ienāca līgā neko īpasu nerādot, Kawai, bet tagad uzbrukumā šie ir ļoti labi un vieni no top spēlētājiem pasaulē. Viņi sāka ar aizsardzību un neatlaidīgu spēli un auguši ar katru sezonu uzlabojot uzbrukuma prasmes, tagad jau bieds jebkurai komandai. Tieši šie ir tie spēlētāji, uz kuriem es skatos un ceru reiz līdzināties viņiem meistarības ziņā. Zinu, tas nebūs viegli! Es ticu saviem spēkiem un domāju, ka varu to paveikt. Tam būs nepieciešams laiks un pacietība, bet tas ir to vērts. Mani katru dienu arī komandas biedri motivē treniņos. Izdari šo, izdari to, uzlabo to, jo mums jākļūst labākiem, stiprakiem, ātrākiem, visur vajag pielikt. Jau jūtu to sajūtu, ka mērķis mums ir visaugstākais, tikai un vienīgi pēc trofejas. Bet tādam mērķim jau jābūt visiem, ja spēlē basketbolu augstākajā līmenī. Jebkurš grib nokļūt virsotnē un spoži spīdēt. Bet tomēr es spīdēt varu atļaut komandas biedriem, man galvenais nav savākt statistiku. Man ir svarīga uzvara! Paldies, ka lasījāt manu nelielo pārspriedumu.
Pastāstīšu nedaudz par sevi un vispārīgi. Man nav vienas mīļākās komandas NBA, man patīk nestandarta risinājumi, shēmas, kā apturēt pretinieku. Tās visas idejas, kas rodas galvā treneriem. Patīk, ja ir dziļa komanda un veidota ar domu, nevis kaut kādi spēlētāji savākti kā Knicks izskatījās garām. Kā jau daudziem spēlētājiem arī man patīk video spēles. Visbiežāk spēlēju Fifa 17 un NBA 2k17. Fifā es ņemu Real Madrid, jo tur jau zvaigznes, bet tā man labāk patīk Barselonas komanda. Tagad pie basketbola, tur ir dažādas opcijas un man patīk izmēģināt visas komandas. Ceru nākotnē arī uzspēlēt NBA 2k10 ar savu vai kādu no līgas komandām pret lielajiem NBA grandiem, bet tas tikai tad, kad būsim izauguši un pilnveidojuši savas prasmes. Biju speciāli no Talsiem aizbraucis uz Liepāju, lai apskatītu Porziņģa laukumu, kas un kā tur ir. Bija labi izrauties nedaudz no rutīnas, kurā iestrēdz, kad ir treniņi, treniņi, jo ir tik daudzas iespējas augt.
Skatos ar prieku uz pretiniekiem, ka viņi arī nestāv uz vietas, bet pilnveido savas prasmes, būs sīvākas cīņas. Man tieši patīk izaicinājumi. Savā pozīcijā pagaidām varu izcelt Pausee un Savič. Tie izskatās labi, ir izaicinājums man nosegt. Saviču es vispār uzskatu par labāko SF līgā. Jā, sevi neuzskatu, bet mēs esam atšķirīgi, šis uzbrukumā tendēts, es aizsardzībā. Ja abi pieliksim pie vājajām prasmēm, tad varam būt monstri. Kā dzirdēju, tad šis ir pat nolīdzis privātu treneri, lai strādātu kopā, bet varbūt tas ir tikai baumas. Lil aumy arī izskatās grūti apturams ar savu trīspunktnieku, bet jāmēgina būs nosegt. Būtībā jau katrā komandā ir viens vai divi līderi, kas izceļas un ko gribētu pie sevis redzēt katra komanda. Pagaidām komandas ir nokomplektētas pa draugu būšanai, vismaz tā šķiet, bet cik ilgi tā būs? Kas centīsies sasniegt tās virsotnes, ko Warriors vai Heat, kad Lebrons tur pievienojās un veidot superkomandu. Vai vispār līdz tam nonāks. Kas zina, kas zina! Kā viss te notiks, tas nevienam nav zināms. Gribētos jau redzēt aktīvus spēlētājus, kas tiešām liek galvai kūpēt un svīst, lai izdomātu, kā uzvarēt pretinieku komandu, lai nebūtu izteiktas pastarītes un līderes.
Pagaidām mana komanda izskatās vislabāk, bet nevajag krist eiforijā, jo viss var strauji mainīties. Kā Maģiskais Džonsons ir teicis, tad: “Talent is never enough. With few exceptions the best players are the hardest workers.” Tas latviski būtu tulkojams, kā: “Talants nekad nav pietiekošs. Ar dažiem izņēmumiem labākie spēlētāji ir tie, kuri vissmagāk strādā.” Būtībā jau es viņam piekrītu, jo ar pliku talantu nekas nav, tur nav jāmeklē tālu piemēri gan basketbolā, gan citos sporta veidos. Butler ienāca līgā neko īpasu nerādot, Kawai, bet tagad uzbrukumā šie ir ļoti labi un vieni no top spēlētājiem pasaulē. Viņi sāka ar aizsardzību un neatlaidīgu spēli un auguši ar katru sezonu uzlabojot uzbrukuma prasmes, tagad jau bieds jebkurai komandai. Tieši šie ir tie spēlētāji, uz kuriem es skatos un ceru reiz līdzināties viņiem meistarības ziņā. Zinu, tas nebūs viegli! Es ticu saviem spēkiem un domāju, ka varu to paveikt. Tam būs nepieciešams laiks un pacietība, bet tas ir to vērts. Mani katru dienu arī komandas biedri motivē treniņos. Izdari šo, izdari to, uzlabo to, jo mums jākļūst labākiem, stiprakiem, ātrākiem, visur vajag pielikt. Jau jūtu to sajūtu, ka mērķis mums ir visaugstākais, tikai un vienīgi pēc trofejas. Bet tādam mērķim jau jābūt visiem, ja spēlē basketbolu augstākajā līmenī. Jebkurš grib nokļūt virsotnē un spoži spīdēt. Bet tomēr es spīdēt varu atļaut komandas biedriem, man galvenais nav savākt statistiku. Man ir svarīga uzvara! Paldies, ka lasījāt manu nelielo pārspriedumu.
